Darbnīcas

Darbnīca sāksies ar ievadu dzīvās programmēšanas un algoreivu filozofijā, kam sekos praktiski uzdevumi semplu un sintezatoru lietošanā un to kombinēšanā algoritmiskās performancēs. Darbnīcā arī tiks piedāvāti sadarbības rīki, kas ļaus dalībniekiem dalīties ar kodu un veidot performances kopīgi.

Priekšzināšanas programmēšanā nav nepieciešamas, taču pamata zināšanas mūzikā var noderēt. Dalībniekiem jāņem līdzi savs portatīvais dators un austiņas.

Lina Botista ir mūziķe, māksliniece, pedagoģe un izstrādātāja, kas apvieno sintezatorus, DIY elektroniku un datorus, lai veidotu mūziku un iesaistītu jaunu publiku skaņas tehnoloģijās. Viņa studēja mūzikas komponēšanu Bogotā (Kolumbijā), kā arī kompozīciju un jaunās tehnoloģijas, interaktīvu mūzikas sistēmu dizainu un skaņas mākslu Barselonā. Ar savu muzikālo projektu Linalab viņa ir producējusi vairākus ierakstus un uzstājusies skatuvēs visā pasaulē. No 2020. līdz 2022. gadam viņa bija līdzvadītāja “Radošās Eiropas” finansētam projektam par dzīvo programmēšanu “on-the-fly”, kā arī piedalījusies organizēšanas komisijā Starptautiskās dzīvās programmēšanas konferencei Madridē (2019. gadā) un Utrehtā (2023. gadā). Pašlaik viņa ir tādu kolektīvu kā Toplap Barcelona un Axolot biedre, kā arī pasniedz vairākās universitātēs Barselonā.

linalab.com

Mēs mācīsimies par estētiskajām tradīcijām un principiem pirms datoru ēras (tādām kā dadaismu un Fluxus), izlaižot MI ažiotāžu. Lai apstrādātu un attēlotu mūsu tekstus, mēs izmantosim p5.js (JavaScript bibliotēku, kas izstrādāta māksliniekiem, dizaineriem, kā arī iesācējiem). Darbnīca ir piemērota iesācējiem, priekšzināšanas programmēšanā noderēs, bet nav nepieciešamas. Mūsu sarunas un piemēri būs pārsvarā angļu valodā, taču tiek iedrošināts strādāt ar citām valodām. Mēs strādāsim ar personīgajiem portatīvajiem datoriem – lūgums ņemt līdzi savu portatīvo datoru vai sazināties, ja tas nepieciešams. Katram dalībniekam būs savs paņēmiens rezultējošo teksta gabalu lasīšanā, prezentēšanā vai sonifikācijā gala prezentācijai.

Jasmīna Merhofa raksta prozu, dzeju un citus darbus, izpaužot īpašu interesi tehnoloģiju ražošanas līdzekļos un to lietošanas nosacījumos. Viņas darbi aptver dažādus formātus, piemēram, konkrēto dzeju, audio eksperimentus, dzīvās programmēšanas performances un mazas datorprogrammas. Viņa studēja mediju kultūru Bauhaus Universitātē Veimārā (Vācijā). No 2014. līdz 2018. gadam viņa bija asociētā pētniece Bāzeles Universitātes (Šveicē) Mākslas, mediju un filozofijas nodaļā. Viņa ir lektore mediju un tehnoloģijas studiju nozarē.

nervousdata.com

Darbnīcā no nulles konstruēsim oscilējošu instrumentu, lai izpētītu daudzšķautnaino elektronikas daļu vēsturi, pusvadošus akmeņu klātesamību elektroniskajās ierīcēs un vides sabrukšanu. Iedvesmojoties no 20. gadsimta sākuma radio atklājumiem, mēs radīsim skanošus elektroniskus instrumentus no metāllūžņiem un akmeņiem.

Dalībnieki gūs zināšanas elektroierīču tehniskajos un vēsturiskajos  aspektos, iepazīstot metodes komunikācijas tīklu stiprināšanai, izmantojot elektroatkritumus. Dalībnieki konstruēs, locīs, urbs, lodēs un izgudros shēmas no jauna. Procesā ietverts smags manuālais darbs. Priekšzināšanas elektronikā ir priekšrocība, taču nav nepieciešamas.

Joana Vreme Mosera (Ioana Vreme Moser) ir rumāņu skaņu māksliniece, kura darbojas ar elektronikas aparatūru, spekulatīvo pētniecību un eksperimentiem ar tausti. Savā radošajā darbībā skaņu radīšanai viņa izmanto raupjus elektronisksu procesus. Viņa izvieto elektronikas komponentes un rada sprieguma kontroles (CV) signālus dažādos veidos mijiedarbībā ar savu ķermeni, ar organiskiem materiāliem, atrastiem priekšmetiem un vides. No šīs mijiedarbības rodas skaņas, kurās ietverti personīgi vēstījumi un novērojumi par elektronikas tehnoloģiju vēsturi, ražošanas infrastruktūrām, atkritumiem un tā visa vietu dabā.
Māksliniece ir uzstājusies un izstādījusies tādās vietās kā Dānijas Nacionālā galerija (DK), Berlīnes Mākslas akadēmijā (DE), Simultan festivālā (RO), Transmediale festivālā (DE), Vankūveras Jaunās mūzikas festivālā (CE) un citās starptautiski nozīmīgās vietās un notikumos.

ioanavrememoser.com 

Katra diena ir tāda diena, kurā reflektēt par savu būtību – ka esi radio ķermenis, kas dzimis, lai pārraidītu spocīgas un trokšņainas lietas. “Skaņas dienu” gaitā tiks organizētas esošo skaņu projektu pārraides, kā arī jaunu darbu radīšana individuāli un grupās.

Jans Georgs Glokners (Jan Georg Glöckner) ir mākslinieks un pētnieks, doktora grāda kandidāts Viļņas mākslas akadēmijā. Viņa mākslinieciskās izpētes interese ir sēņu un cilvēku horeogrāfiskais potenciāls, fokusējoties uz biotehnoloģijām, dziļo tvertņu fermentāciju, radio un deju.

Tata Frenkele ir māksliniece un pedagoģe, kas dzīvo Viļņā. 2022. gadā viņa ieguva maģistra grādu Viļņas Mākslas akadēmijas fotogrāfijas un mediju mākslas nodaļā. Viņa pēta “neredzētu mākslu” – terminu radījusi pati -, kurā ietverta performatīvā runa, stāstniecība un citas artikulācijas un sonifikācijas formas.

jan-gloeckner.com
wowtatafrenkel.com

Sākot ar tehniskajiem aspektiem līdz pat diskusijām par to, kā vizuālais ar skaņu strādā reāllaikā, pētīsim dažādus formātus, kuru mērķis ir atklāt radošas iespējas, domājot par skatuvi kā tādu. Darbnīcas mērķis ir veidot dzīvas performances dizainu – no improvizācijas līdz iepriekš pārdomātiem projektiem; no norises vietām ar grupām vai dīdžejiem līdz pat algoreiviem.

Priekšzināšanas nav nepieciešamas. Darbnīca norisināsies angļu valodā. Dalībniekiem jāņem līdzi savs portatīvais dators – peles, vebkameras un MIDI kontrolieri ir ieteicami, bet nav obligāti.

Florensija Alonso (Flora de Fuego) ir argentīniešu digitālā māksliniece, kura dzīvo Vācijā. Viņa pārsvarā strādā ar programmēšanu un dzīvo kodu, lai veidotu performatīvas pieredzes. Viņas pētniecība ietver tādus konceptus kā ķermenis, telpa, kods un haoss/kosmoss. Viņa ir piedalījusies vairākos starptautiskos un vietējos festivālos gan sadarbībā ar citiem māksliniekiem, gan individuāli. Viņa ir Teātra un Digitalitātes akadēmijas absolvente un Koproduktionslabor komandas dalībniece, sadarbojoties gan ar māksliniekiem, gan akadēmiju, kā arī ar KiU Lab Dortmundē (Vācijā).

Kopā mēs spēlēsimies ar koda fragmentiem, lai eksperimentētu ar interferences formām un atklātu paņēmienus, kā tās iekļaut dzīvajās performancēs, instalācijās vai fiksētos medijos. Darbnīcā tiks iekļauts ievads audio programmēšanas valodai SuperCollider. Priekšzināšanas programmēšanā nav nepieciešamas, taču noderēs skaitļiem, matemātiku un fiziku. Dalībniekiem jāņem līdzi savs portatīvais dators un austiņas.

Patriks Boržā ir dzīvā koda un programmēšanā balstīts mākslinieks un programmētājs no Vācijas. Kopš 2010. gada viņš aktīvi piedalās performancēs, izstādēs, diskusijās un darbnīcās Eiropā. Kā mākslinieku viņu interesē procesuālā ģenerēšana un interaktīva skaņas un attēla kontrole. Patrika darbība balstās uz dažādiem procesiem un formu superpozīcijām, galvenokārt ar algoritmu palīdzību. Viņam arī patīk iekļaut gan simulētas, gan dabā balstītas organiskas struktūras un tekstūras. No 2016. līdz 2021. gadam viņš pasniedza datormūziku un radošo programmēšanu Kārlsrue Mūzikas universitātē. Kā dzīvās programmēšanas ansambļa “Benoît and the Mandelbrots” dalībnieks, viņš saņēma Ars Electronica balvas pagodinājumu 2012. gadā.

borgeat.de

Darbnīcas laikā dalībnieki iepazīsies ar metodēm un tehnikām ģeneratīvu attēlu veidošanai, datu ievākšanai un to reālā laika izmantošanā.

Dalībniekiem vēlams būt ar pieredzi kādā programmēšanas valodā. Dalībniekiem jāņem līdzi savs dators ar Windows operētājsistēmu.

Rihards Vītols ir mākslinieks, kura mākslinieciskā prakse ir saistīta ar attiecībām starp dabu, tehnoloģijām un zinātni. Kopš 2011. gada viņš strādā ar dabu saistītajām tēmām un pēdējā laikā ne tikai dabu atspoguļo, bet veic radošo darbu tieši dabā. Riharda radošā darbība bieži vien atspoguļo cilvēka un dabas mijiedarbi, izmantojot tehnoloģijas – tiek veidoti spekulatīvi mākslas darbi, ievākti un dažādos veidos vizualizēti dabas dati.
2021.gadā ieguvis doktora grādu digitālajā mākslā un eksperimentālajos medijos Vašingtonas universitātē. Savos mākslas darbos apskata dabas un tehnoloģiju mijiedarbību. Mākslas darbus izstādījis Dutch Design Week, Latvijas Nacionālajā muzejā, Vīnes Lietišķās mākslas muzejā un citviet pasaulē. Vītols nereti sadarbojas ar dažāda veida mūziķiem un citiem māksliniekiem, veidojot dzīvās vizualizācijas.

vitols.xyz

Dalībnieki apgūs naratīvu radīšanas mākslu ar interviju un dzīvās pieredzes palīdzību, ar uzsvaru uz intervējamo tiešo iesaisti ar skaņas mākslu digitālo mediju vidē. Dalībnieki attīstīs prasmes stāstu meklēšanā, vadot intervijas un izmantojot ierakstītu skaņu kā stāstniecības līdzekli. Statiski attēli un skaņas fragmenti papildinās projekta multimediālo pusi. Darbnīcas noslēgumā visi stāsti un to vizuālais pavadījums tiks apkopoti tiešsaistes platformā.

Ģerģi Rētfalvi ir mediju pētniece un dokumentālo filmu montāžas režisore, kas pašlaik pasniedz Sociālo zinātņu fakultātē Kārļa Universitātē (Prāgā). Viņa bija viena no dokumentālās filmas “Silêncio – Vozes de Lisboa” montētājām. Rētfalvi specializējas dokumentālajā kino, mediju vēsturē un jaunajos medijos, un viņas darbība ietver arī ilgtspēju kā tematu medijos. Viņas darbos tiek pētīta mediju veidošanas pārklāšanās, sociālas problēmas un bažas par vidi.

Darbnīcas laikā iepazīsim, ko var paveikt ar LED lentēm un mikrokontrolieriem. Mēs iedziļināsimies dažādu gaismas skulptūru dizainos un paņēmienos, kā tās var animēt, programmēt un virknēt. Tiks arī apskatīts, kā sinhronizēt gaismu ar skaņu algoreivu kontekstā, kā arī praktiskā ceļā radīt gaismošanas uzbūvi “Skaņas dienu” koncertiem un algoreivam. Praktiskais uzsvars būs uz eksperimentiem reāllaikā, kā arī radošiem paņēmieniem gaismošanā, piemēram, reivos.

Kaspars Jaudzems ir digitālais mākslinieks, kas galvenokārt strādā ar kodu – veidojot un komponējot darbus, izmantojot algoritmus un skaitļus. Kaspars Jaudzems lieto savu spēcīgo  inženierzinātņu pieredzi, lai radītu sarežģītas tehnoloģiskas mākslas instalācijas, interaktīvus darbus un lietotāju saskarnes, cenšoties izpētīt matemātiskos un fiziskos eksistences pamatus saistībā ar tehnoloģijām. Iedvesmojoties no kibermākslas stila, viņš reflektē par draudiem, ar kuriem saskaramies, un hipotētiskām tehnoloģiskām utopijām un distopijām nākotnē. Viņš izmanto kodu un kibernētiskas atgriezeniskās saites cilpas, lai radītu ģeneratīvas audiovizuālās kompozīcijas un jaunas pieredzes. 

kaspars.cc