24. aprīlī pl. 20.00 klubā “Kursa” festivāla “Skaņas dienas” ietvaros notiks performanču programma “Citādi. Savādāk.”, kura veidota sadarbībā ar Lietuvas rezidenču centru “Kintai Arts”. Programmā uzstāsies Baltijas skaņu mākslinieku rezidenču programmas “Kintai. Kitaip.” dalībnieki Agita Reķe (LV), J Mo‘ong Santoso Pribadi (ID/LT) un Kris Kuldkepp (EE), kā arī Florian Tuercke (DE) akustiskā stīgu instrumenta projekts Longboardharp No. 5.
“Kintai. Kitaip” programma veltīta eksperimentālai skaņu mākslas praksei, uzsākta 2022. gadā. 2025. gadā programma īstenota sadarbībā ar Baltijas valstīm, kuras īstenošanā piedalījās festivāla “Skaņas dienas” producente Krista Dintere un vieskurators John Grzinich. Programmas idejas pamatā ir koncepts par “skanisko apzināšos” jeb spēju pievērst uzmanību apkārtējai videi un praktizēt apzinātu ieklausīšanos. Rezidence Kintai ciematā ilga divas nedēļas, kuru laikā mākslinieki iepazina vietējo skaņu ainavu, apkārtējo vidi, gan dabu gan kultūrtelpu, reflektējot par tās transformācijām. Katra mākslinieka interpretācija kalpoja par pamatu jaunām skaņu kompozīcijām un dzīvajām performancēm.

Kris Kuldkepp
Kris Kuldepp ir eksperimentālā mūziķe un performanču māksliniece no Igaunijas, pašlaik bāzēta Hamburgā, Vācijā. Kris darbi pēta skaņas uztveri, materialitāti un uzvedību, īpaši pievēršot uzmanību telpas rezonansei. Mākslinieces radošā profesionālā darbība iesākās klasiskās mūzikas performancē, spēlējot kontrabasu. Šobrīd Kris fokusējas uz eksperimentālām skaņas praksēm, ietverot improvizāciju, dziļo klausīšanos, fokusu uz tīrām skaņām un trokšņu mūziku. Māksliniece veido dzīvās performances, instalācijas un muzikālo teātri, izmantojot tādas tehnikas kā stīgu instrumenti, moulārie sintezatori, atrastie objekti, lauka ieraksti.
Kopš 2019. gada Kris sdarbojas ar muzikālā teātra režisori Lisa Pottstock (DE), veidojot inovatīvu un provokatīvus mūzikas teātra skaņdarbus, kas kritiski pieet mūsdienu politiskajam diskursam. Paralēli mākslinieciskajai darbībai Kris ir arī līdzkuratore elektroniskās mūzikas asociācijā Hörbar. Māksliniece strādāja par pētnieci Hamburgas Lietišķo zinātņu Universitātes Imersīvajā skaņas laboratorijā (2019-2023), ir vadījusi lekcijas un radošās dabnīcas Eiropā un ASV par tādām tēmām kā interaktīvās tehnoloģijas, telpiskā skāņa un improvizācija.
Koncertā māksliniece uzstāsies ar rezidencē tapušo darbu “Curious currents / passing through / diffracting”.
Performances pamatā izmantoti ieraksti no dažādām elektromagnētiskām straumēm. Šis priekšnesums ir Kintai skaņas ainavas divu nedēļu šķērsgriezums. Darba pamatā ir vides novērojumi no dažādiem rakursiem izmantojot ierakstu tehnoloģijas – elektromagnētiskos uztvērējus, hidrofonus un mikrofonus, kā arī pat AM radio viļņi ierakstus. Darbā atspoguļojas kustīgo strāvu mikrosekcijas, kas veido gan dzirdamo gan cilvēka ausij nedzirdamo skaņas telpu Kintai un tās apkārtnē. Stundām ilgi radioviļņu ieraksti, kas atstarojas no jonosfēras un elektromagnētiskajām strāvām, difraktē ar lauka ierakstiem un pazīstamiem instrumentiem. Tādējādi instinktīvie akustiskie signāli kļūst atsvešināti un atklāj savu poētisko potenciālu, sajaucoties ar noteiktu negatīvo telpu, kas pieejama tikai ar zondēšanas tehnoloģiju palīdzību.

Agita Reķe
Agita Reķe ir elektroakustiskās mūzikas komponiste un skaņu māksliniece. Ieguvusi bakalaura grādu kompozīcijā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas Akadēmijā un maģistra grādu Igaunijas Mūzikas un Teātra Akadēmijā. Zināšanas papildinātas arī Berlīnes Mākslu universitātē (Vācija) un Sonoloģijas institūtā (Nīderlande).
Agita sadarbojusies ar ansambļiem: L’Ensemble Multilatérale (Francija), Fractales (Beļģija), Names (Austrija), Ensemble for New Music Tallinn (Igaunija), Latvijas Radio kori, Sinfonietta Rīga un Trio Art-i-Shock. Darbojusies arī elektroakustiskās eksperimentālās mūzikas projektā Systema Solaris, vēlāk turpinot darboties eksperimentālās elektroniskās mūzikas duetā Flowerpower. 2021. gadā komponiste piedalījusies Venēcijas Biennālē Musica College ietvaros eksperimentālās performances kategorijā.
Kompozīcijā “Breeze” komponisti iedvesmo Kintai ar savu mierīgo un kluso atmosfēru izraisa patīkamas bērnības atmiņas. “Atceros trīsstāvu padomju laika ēkas, mazos vietējos veikaliņus, brīvi klaiņojošus kaķus un pat neregulāri tuvumā klejojošas vistas. Tomēr miera atrašana šajā vietā tik tuvu Kaļiņingradai, it īpaši pašreizējā politiskajā klimatā, var šķist nemierīga. Reizēm dzirdēju tālus šāvienus, kas manī izraisīja klusu nemieru. Tomēr šie brīži atgādina par mūsu pielāgošanās spēju un spēju iemācīties pieņemt satraucošas skaņas, rodot sava veida stabilitāti nenoteiktības vidū. Sajūta ir kā dzīvot uz robežas starp drošību un spriedzi. Iedvesmojoties no tā, es radīju kompozīciju, kurā pētām vēsmas ideju no filozofiskas perspektīvas – miera meklējumus pastāvīgi mainīgajos vējos.

Johanes “Mo’ong” Santoso Pribadi (TH/ID/LT)
Dž. “Mo’ong” Santoso Pribadi ir eksperimentālās mūzikas komponists un instrumentu meistars. Dzimis Bangkokā un audzis Javas salā, Indonēzijā, pašlaik dzīvo Viļņā, Lietuvā. Viņa darbs koncentrējas uz dekoloniālo mūziku, cenšoties atjaunot saikni ar arhipelāga jeb “Indonēzijas” skaņām un tās no jauna interpretēt. Mo’ong praksi virza dziļa vēlme pārveidot kultūras izpausmes, godinot to izcelsmi un vienlaikus pielāgojot tās mūsdienu kontekstam.
Koncertprogrammā skanēs improvizētais skaņdarbs “Untitled”, par kuru mākslinieks raksta: “Atrodoties Kintai, es ierakstīju skaņas no savas apkārtnes — gan no dabas, gan ikdienas telpām. Šie ieraksti kļuva par pamatu šim darbam, ko es veidoju – tekstūras, vides skaņu un ritma slāņos. Ieraksti tiek apvienoti ar instrumentiem, ko esmu pats uzbūvējis, izmantojot atkritumus, ko vācu dzīvojot Lietuvā.
Šis process pārstāv alternatīvu domāšanas veidu par mūziku — kur objekti nav tikai instrumenti, bet gan skaņas radītāji ar savām balsīm, ārpus tradicionālajām mūzikas sistēmām. Strādājot ar atkritumiem un drazām, es vēlējos atklāt jaunas skaņas iespējas — pārvēršot to, kas parasti tiek nepamanīts, kaut ko dzīvu un izteiksmīgu. Šis darbs atspoguļo plašākus centienus atkāpties no dominējošajiem domāšanas veidiem par mūziku. Tas ir par to, lai ļautu pieredzei, vietai un materiālam veidot skaņu. Man tas ir arī veids, kā veidot personiskāku saikni starp telpu, ķermeni un skaņu — klusu sarunu starp to, kur mēs atrodamies, ko mēs izmantojam un kas mēs esam.”

Florian Tuercke (DE)
Florians Tuerke (DE) ir skaņas un mediju mākslinieks, kura darbi pēta telpas, skaņas un konteksta mijiedarbību. Viņa darba centrālā tēma ir publiskā telpa, kuru mākslinieks pēta un analizē, apvienojot skaņu un video, performances, instalācijas un tīkla mākslu. Ar skaņas palīdzību aktivizējot arhitektūras, materiālās un sociālās struktūras, viņš atklāj, ka vietas ir daudz vairāk nekā tikai fiziskas vides: tās ir akustiskie lauki, kurus veido struktūra, darbība, uztvere un interpretācija. Kopš 2005. gada viņa projekts “Urban Audio” pēta publisko telpu muzikālās kompozīcijas izteiksmē, radot instrumentus, kuri pārveido vidē ierakstītas skaņas muzikālās melodijās.
“Longboard harp” ir mūzikas instruments, kurš tapis apjomīga pētījuma rezultātā. Tas ir veidots no astoņām tērauda stīgām, kuras nostieptas pār koka pamatni, virs kuras atrodas no koka izgatavots rezonators. Rezonatoru iespējams novietot dažādās pozīcijās, būtiski mainot tā skanējumu.Tā stīgas var spēlēt ar lociņu vai ar rokām, melodijas var radīt, izmantojot sliedi. Dzīvajām performancēm tam var pievienot arī elektromagnētisko skaņas noņēmēju un savienot ar efektu pedāļiem, cilpotājiem u.tml. Tas ir daudzveidīgs instruments un atkarībā no izvēlētā uzstādījuma un spēlēšanas veida, ar to var spēlēt visdažādāko žanru mūziku.
